Sunu apmacibas pamati
Edgars Auzin?
Gramata sastav no divam dalam. Pirmaja dala saprotama valoda isi izklastita apmacibas teorija: stimuli, refleksi, apmacibas metodes. Tas ir pietiekami, lai izprastu dzivnieka uzvedibu. Otraja dala ir 15 kucenu apmacibas nodarbibas, kuras jus varat veikt patstavigi. Pamata apmaciba, kucena audzina?ana. ?os vingrinajumus vislabak veikt pirms do?anas uz treninu poligonu, lai piedalitos grupu apmaciba.
Edgars Auzin?
Sunu apmacibas pamati
Kairinataji
Apmacot suni, mes izmantojam stimulus. Tas nozime, ka mes vinu ietekmejam viena vai otra veida: dodam komandas ar balsi un zestiem, stradajam ar pavadinu, izmantojam karumu un kadu nozimigu priek?metu. Turklat mes radam zinamus apstaklus noteiktu reakciju attistibai: mes uzliekam smarzu taku, darbojas paligs (aizsardzibas darbs), mes izmantojam smarzu gramatzimes (piemeram, meklejot narkotikas). Tacu papildus visam iepriek? minetajam ikviens pieredzejis majdzivnieka saimnieks zina, ka ir apstakli, kuros vina milulis stradas, un ir apstakli, kuros suns praktiski nereage uz saimnieku un vina komandam. Un tas ?ados gadijumos ir atkarigs no vides.
Nemot vera visas ?is ietekmes, dabiskas vai maksligas, mes runajam par stimuliem. Kas ir stimuli? Iedarbinataji ir viss, kas ietekme dzivniekus un izraisa reakciju.
Vai viss ir kairinatajs?
Iedomasimies situaciju: esat izgajis pastaiga ar savu suni nepazistama vieta. Netalu ir autostavvieta, un taja periodiski iebrauc un izbrauc automa?inas. Suns cen?as izpetit teritoriju un apstajas un apluko automa?inas, kamer tas parvietojas. Vai jauna vide vinam bus stimuls? Noteikti, jo tie ietekme suni un izraisa reakciju.
Tagad iedomajieties, ka jus divus mene?us katru dienu pastaigajaties ar savu suni ?aja rotalu laukuma. Un jusu suns ne tikai nereage uz garam brauco?am ma?inam, bet ari nemegina izpetit rotalu laukumu un spelejas tikai ar kadu oportunistisku priek?metu, ko esat speciali atnesis. Vai apstakli bus kairino?i? Atbildi uz ?o jautajumu veltiet laiku. Aplukosim definiciju velreiz. Vides apstakli neap?aubami ietekme suni, galu gala vin? dzird garam brauco?o ma?inu skanas, redz tas, redz krumus un kokus, bet… Suns uz to visu nereage! Kapec? Jus teiksiet, ka esmu pie ta pieradis. Un jums butu pilniga taisniba. Tagad ta pati vide tam pa?am sunim nav kairinatajs.
Es redzeju, ka dienesta suns, kuram, starp citu, nebija loti specigas nervu sistemas, mierigi staigaja pa lidma?inu stavlaukumu. Taja pa?a laika simts metru attaluma no mums griezas pasazieru lidma?ina. Es nevareju sarunaties ar kolegiem, jo dzirdiga trok?na del dzineji pacela puteklu makonus un meta tos mums virsu ar speku, kas pielidzinams kartigam vejam. Joprojam atceros, ka ?is bridis uz mani atstaja specigu iespaidu. Un suns (vin? stradaja ar narkotikam) nereageja uz ?o vidi un spelejas ar sadales priek?metu.
Mes redzam, ka ne viss ir atkarigs no vides, un suns fiziski nav mainijies. Ir mainiju?as tikai vina reakcijas. Un stimuli vinam vairs nepastav.
No ta izriet pirmais praktiskais secinajums: suns pierod pie biezi izmantota stimula, un ta speks uz vinu samazinas.
?kiet, butu vieglak – vispirms suni pieradinat pie vides rotalu laukuma, tad var sakt apmacibu. Tacu viss ir atkarigs no ta, kadus merkus mes cen?amies sasniegt. Sakotneja paklausibas apmacibas posma specigi vides stimuli patie?am ir jasamazina lidz minimumam. Tacu pec tam, kad pamatprasmes ir attistitas, ir nepiecie?ams apmacit suni darbam visas vides. Tagad ir svarigi palielinat vides stimulu stiprumu un darit to pakapeniski. Izstradajot treninu programmu, patie?am ir daudz kas japiedoma!
Tacu suns pierod ne tikai pie situativiem stimuliem. Biezi vien mes redzam, ka ne parak kompetents dresetajs, attistot prasmi parvietoties blakus sunim, nemitigi sasprindzina pavadas siksnu (vai lauj sunim to sasprindzinat). Ikviens zina, ka tas ir nepareizi. Bet kapec? Tapec, ka suns pierod pie pastavigi stingras pavadas. Un ?is sasprindzinajums sunim vairs nav nozimigs, vin? vienkar?i uz to nereage. Tagad iedomajieties, ka siksna visu laiku ir valiga. Pie mazakas suna kustibas uz saniem dresetajs nevis velk, bet znaudzina pavadinu (pavadas vilk?ana). Nakamaja reize vilk?ana ir specigaka. Tre?a reize ir loti speciga. Stimuls visu laiku ir at?kirigs atkariba no ta, cik liela mera suns novirzas no velamas pozicijas. Vai suns pieradis pie ?iem stimuliem? Es ta nedomaju.
Kas ir stimuli?
Pirmkart, tos iedala arejos un iek?ejos stimulos.
Arejie stimuli ir areji, bet iek?ejie stimuli ir suna organisma. Apmaciba mes galvenokart izmantojam arejos stimulus, tacu janem vera ari iek?ejie stimuli. Piemeram, izsalcis suns medz stradat labak. Ipa?i ar partikas motivaciju. Lai trenini butu efektivaki, tie nedrikst notikt uzreiz pec baro?anas. Sunim jabut daleji izsalku?am, un pec e?anas japaiet no 12 lidz 24 stundam. Runajot par iek?ejiem stimuliem, jaatceras ari tas, ka slims suns nestradas efektivi, tapec, ja suna veiktspejas limenis bez redzama iemesla samazinas, vienmer japarbauda, vai jusu milulis ir vesels.
Otrkart, stimuli tiek iedaliti kategorijas pec manam, uz kuram tie iedarbojas. Piemeram, mehaniskas, gar?as, dzirdes, redzes, smarzas u. c. (ir vairak neka ducis manu, tostarp lidzsvara, izsalkuma u. c.). (ir vairak neka ducis manu, tostarp lidzsvara sajuta, izsalkuma sajuta utt.). Tiek uzskatits, ka kontakta stimuli ir specigaki neka attalinati stimuli. Piemeram, balss vai zesta komanda pec savas butibas ir mazak efektiva neka pavadas vilk?ana; baribas pastiprinajums ir efektivaks neka komanda "Labi"; sitiens ir efektivaks neka kliedziens. Mes varam iemacit suni uzticami darboties ar loti vajiem stimuliem, bet, lai to izdaritu, mums ir skaidri jazina, kuri stimuli ir vaji un kuri specigi.
Tre?kart, stimulus iedala nosacitos un beznosacijumu.
Kada ir at?kiriba?
– Beznosacijumu stimuli izraisa iedzimtu reakciju.
– Nosaciti stimuli izraisa reakciju, kas attistijusies dzives laika vai apmaciba.
Piemeram, komanda "sedet", ko mes dodam netrenetam sunim, liks sunim pagriezties, klausities utt., bet ne liks vinam apsesties. ?i komanda izraisis iedzimtu oriente?anas reakciju un bus beznosacijumu. Bet ta pati komanda, kas dota apmacitam sunim, liks tam apsesties. Izstradata reakcija izpauzas, un stimuls bus nosacits.
Tadejadi viens un tas pats stimuls var but nosacits un beznosacijuma atkariba no ta, kadu reakciju tas izraisa.
Refleksi
Termins "reflekss" biezi tiek lietots specialaja literatura, specialistu – kinologu un amatieru treneru sarunas, tacu kinologu vidu nav vienotas izpratnes par refleksu jedzienu. Tagad daudzi ir iecieniju?i rietumu treninu sistemas, tiek ieviesti jauni termini, bet tikai retais pilniba izprot veco terminologiju. Mes centisimies palidzet sistematizet jedzienus par refleksiem tiem, kuri daudz ko jau ir aizmirsu?i, un nodot ?os jedzienus tiem, kuri tikai sak apgut teoriju un treninu metodes.
?aja raksta izklastiti klasiskie jedzieni par refleksiem, kas pienemti majas kinologija. Lielaka dala ?aja raksta izmantoto definiciju (kursiva) ir tas, ko macija veca padomju kinologijas skola. Kursiva un pasvitrotas definicijas ir tas, kuras izstradajis raksta autors.
Reflekss ir organisma reakcija uz stimulu.
Beznosacijumu refleksi
Beznosacijuma reflekss ir organisma iedzimta reakcija uz stimulu.
Katrs beznosacijumu reflekss izpauzas noteikta vecuma un reagejot uz noteiktiem stimuliem. Kucens pirmajas stundas pec piedzim?anas spej atrast mates zilites un sukat pienu. ?is darbibas nodro?ina iedzimtie beznosacijumu refleksi. Velak kucens sak reaget uz gaismu un kustigiem priek?metiem, ka ari ko?lat un norit cietu baribu. Velaka vecuma kucens sak aktivi petit savu teritoriju, rotalaties ar metiena biedriem, izrada oriente?anas reakciju, aktivu aizsardzibas reakciju, izseko?anas reakciju un medijuma reakciju. Visas ?is uzvedibas pamata ir iedzimti refleksi, kas at?kiras pec sarezgitibas un izpauzas dazadas situacijas.
Beznosacijumu refleksi pec sarezgitibas limena
Pec sarezgitibas pakapes beznosacijumu refleksus iedala:
vienkar?os beznosacijumu refleksus
refleksu akti
uzvedibas reakcijas
instinkti
Vienkar?i beznosacijumu refleksi
Vienkar?ie beznosacijumu refleksi – elementaras iedzimtas reakcijas uz stimuliem. Piemeram, ekstremitates atvilk?ana no karsta priek?meta, plakstina mirk?kina?ana, kad aci nonak puteklu dalina, utt. Vienkar?i beznosacijumu refleksi uz atbilsto?u stimulu izpauzas vienmer, parmainas un korekcija nav paklauta parmainam.
Refleksi
Refleksi ir darbibas, ko nosaka vairaki vienkar?i beznosacijumu refleksi, kas vienmer tiek veikti vienadi un neatkarigi no suna apzinas. Butiba refleksi nodro?ina organisma vitalitati. Tapec tie vienmer izpauzas dro?i un nav korigejami.
Dazi refleksu piemeri:
elpo?ana
ri?ana
atkrepo?ana
Mes neminesim visus refleksus, ko var noverot sunim.
Apmacot un audzinot suni, jaatceras, ka vienigais veids, ka noverst konkretu refleksu darbibu, ir mainit vai noverst stimulu, kas to izraisa. Tatad, ja velaties, lai jusu suns paklausibas apmacibas laika neiet uz tualeti (un vin? to daris tik un ta, ja bus nepiecie?ams, neskatoties uz jusu aizliegumu, jo tas ir reflekss), tad pirms apmacibas izvediet vinu pastaiga. ?adi rikojoties, jus noversisiet attiecigos stimulus, kas izraisa jums nevelamo refleksu.
Uzvedibas reakcijas
Uzvedibas reakcijas ir suna velme veikt noteiktas darbibas, pamatojoties uz refleksu darbibu kompleksu un vienkar?iem beznosacijumu refleksiem.
