Lidma?ina lidz menesim un gandriz normala dzive
Edgars Auzin?
Toms ir iedzimts burvis un sapnu glabatajs. Ernijs ir vina adoptetais dels, kur? palidz Tomam vakt un saglabat sapnus. Protams, magija nav vinu galvena nodarbo?anas. Tikai tuvakie gimenes locekli zina par Toma magijas meistaribu un slepeno "pasaules glab?anu". Tomam ir darbs, bet Ernijs macas vidusskola un nopietni nodarbojas ar muziku, gustot lielus panakumus lutslepes spele. Reizem magija un parasta dzive negaiditi krustojas, un Toms un Ernijs noklust piedzivojumos un saskaras ar magiskas pasaules parstavjiem. Ta notika ari ?oreiz, kad Toms pek?ni uzzinaja, ka no druidiem mantojis dargumu ladi, ko sarga rukis.
Edgars Auzin?
Lidma?ina lidz menesim un gandriz normala dzive
1.NODALA. Pirmais pilots, otrais pilots
Ernijs ar brivo roku tureja lautas futraliti, kas turpinaja slidet no vina pleca, jo to izspieda lidz malam piebazta liela celojo?a mugursoma. Ar otru roku Ernijs satvera Toma elkoni, kur? kaut kur lidoja uz savam vieglajam, gandriz parmerigi garajam kajam. Nina un solfedzo skolotajs bija iestregu?i pie galvenas ieejas, meginot paredzet Toma trajektoriju. Pamaniju?i, ka vin? kadam pamaj ar sveicienu un kaut ko kliedz, leka aug?a un leja, vini piezemejas tuvakajos tuk?ajos kreslos.
?kietami loti jauns virietis, gerbies lidostas darbinieka uniforma, starojo?i smaidot, ari priecigi sasveicinajas ar Tomu, nevilcinoties vicinot abas rokas. Registraturas darbinieks, kur? tagad atbildeja uz, ?kiet, svarigu telefona zvanu, noraido?i paskatijas uz viniem abiem.
– Rej, sveiks, sen neredzets! – Toms apgrieza Reju ap savu asi, vinu apskaudams.
– Anray un tikai Anray, zini. Protams, uz ilgu laiku: neatkarigi no ta, cik reizes mes jus aicinatu uz grilu, jus vienmer esat navejo?i aiznemts! Starp citu, uz kurieni jus dodaties ar lidma?inu? Vai varat man pateikt?
«Spanija ir lietas, ko darit,» Toms mierigi atbildeja ikdieni?ka toni.
«Tas nozime, ka jus nenoklusit Irija, bet jus gatavojaties doties uz Spaniju!» – Rejs-Unrejs turpinaja uzbrukumu. ?kita, ka vinam loti pietruka Toma, lai gan Ernijs nezinaja, kas vinus saista. Tomer Rejs, iespejams, ari nezinaja, ka Ernijs ir Toma adoptetais dels.
Rejs bija apmeram vienu galvu garaks par Erniju un apmeram vienu galvu isaks par Tomu, vinam bija biezi mati sarkana vara un gai?a nokrasa, spilgti zili ar tirkiza nokrasu, atras acis, kas kustigi griezas zem nedaudz smagiem plakstiniem.
– Vai vin? ka tevs joprojam reti iziet lielaja pasaule? – Toms beidzot atbrivoja Reju no apskavieniem.
– Savas setas karalis, zini, pilsetas burzma nav vina stihija.
«Vina stihija ir udens plavas, kalnu takas, kas vinam vienam pa?am zinamas, un draudzigi labi barotu aitu ganampulki,» Toms smejas. – Ak, man tik loti pietrukst ?i visa un vina brini?kigas pipes, vin? laikam izgrieza kaudzi jaunu?
– Protams, vinam tas ir visur, pat tualete.
Toms atkal iesmejas.
«Ja, es atceros…» Vin? pusminuti klusi smaidija, atceredamies. – Es jus neiepazistinaju viens ar otru, atvainojiet. Ernij, ?is ir Anrej, mana veca drauga vecakais dels, ja ne draugs no smil?u kastes, Anrej, tas ir Ernijs, mans adoptetais dels, vin? tika uzaicinats uzstaties stigu muzikas festivala, tapec mes visi lidojam. uz Spaniju.
– Oho! Labi darits, Ernij! – Anrejs pastiepa roku, lai paspiestu rokas.
– Prieks iepazities. – Ernijs draudzigi saspieda Anreja graciozo miksto roku ar savu veso plaukstu.
– Paradi man biletes, man liekas, ka tev ir jauns modelis… tie?i ta! Lidz nolai?anas bridim vel ir pusstunda. Vai velaties, lai es jus paraditu pilota kabine, kamer vin? ir prom? – Anrejs cukstus teica pedejo frazi.
– Tu jauta! – Toms un Ernijs entuziastiski, bet tikko dzirdami atbildeja.
– Nac man lidzi, klusi, pie tam durvim. «Anejs, satveris Tomu un Erniju aiz elkoniem, veda vinus pie durvim ar uzrakstu «Tikai personals».
Ernijs atri ierakstija zinu Ninai: «Mes driz atgriezisimies, neesiet garlaicigi.» «Labi,» vina atbildeja, acimredzot isti nesaprotot, kas notiek.
Anejs, Toms un Ernijs spiedas garam rampam, iekravejiem, daziem konteineriem, milzigam kastem, ?ad un tad kaut kur pagriezas, un beidzot atradas netalu no lidma?inas, no skrejcela puses.
Lidma?ina patie?am izskatijas pilnigi jauna, tas stiligais sudraba korpuss dzirkstija saule ka starpplanetu raketes korpuss no zinatniskas fantastikas multfilmas.
Biezi toneti spilgti zili stikli paslepa vadibas paneli un pilota sedeklus.
Anrejs kaut kur skreja un zestikuleja: «Pagaidi ?eit.» Pec minutes vin? jau novietoja uzbrauktuvi uz vadibas kabines durvim. Vin? iznema no kru?u kabatas elektronisko atslegu un atvera durvis.
– Kapt iek?a un apsoliet neko neaiztikt ar rokam. Jums ir piecas lidz septinas minutes, es palik?u ?eit sardze.
Unrejs nokapa leja, un Toms un Ernijs uzlidoja pa rampu un ieleca pilota kreslos.
?kita, ka kresls apskava Erniju no aizmugures, iztaisnoja vina lapstinas, maseja muguras lejasdalu un nedaudz ?upoja uz priek?u un atpakal.
Vin? nejau?i ar elkoni trapija pa kreiso sviru, un vinu skara vesa, svaiga, ozonizeta gaisa vilnis.
Toms un Ernijs elpoja ar prieku un trok?naini, uz bridi aizmirstot par visu parejo.
Pek?ni Ernija kreisaja puse kaut kas «uzspraga» – Toms skali un specigi ?kaudija. Tagad Tomam kaut kas uzspraga seja – vin? bija noslicis milziga gaisa spilvena. Sasitot ar durem abas spilvena puses, Toms to atri izlaida gaisu, atstajot to ka pek?ni tuk?u atkritumu maisu karajoties zem vadibas panela, kura iespiedas vina asie celi.
Toms atkal dzili, trok?naini ievilka elpu: gaiss tagad bija kluvis mitrs un diezgan silts, ka tvaiki virs karsta ezera. Rezultata abi «piloti» saka vardarbigi zavaties, viniem bija gruti noturet galvas uz pleciem – Ernija zods bija pievilkts pie krutim, vina plakstini kluva smagi un salipa kopa, un vin? velejas iebazt acis serkocinus.
Toms maigi ielika Ernijam ar elkoni sanos un atkal iesledza ozone?anu, ka iepriek?, nejau?i – Ernijs.
Toms, uzmundrinats, iedarbinaja savu burvju speku pie dro?ibas spilvena, saspiezot to atpakal, tas ir, iespiezot to kada sprauga starp skarienpaneliem un miniaturajam sviram.
«Mes solijam neko neaiztikt, bet virie?i vienmer pilda savus solijumus.» – Toms sazvernieciski piemiedza aci, vina gara bieza barda viegli ?upojas, pieskaroties skarienpaliktnim.
Virs panela paradijas hologramma – apjomiga caurspidiga meitene ar violetam acim un sudrabainiem matiem, skaidri ieveidots noslipetu augsto vaigu kaulu limeni. Perfektas formas tum?i purpursarkanas lupas paveras un sveicinaja Erniju un Tomu: «Pirmais pilots, otrais pilots, atjauninata Sputnik Three Thousand navigacijas sistema ir gandarita sveicot jus supernovas pasazieru lidma?ina…»
Toms un vina barda lika Sputnik Tris tuksto?iem tikpat pek?ni apklust un pazust: Toms atkal skali ?kaudija un atkal cinijas ar nemierigo gaisa spilvenu.
Tikmer Enrijs, aktivi zestikulejot, deva Tomam zimes, ka laiks ir beidzies.
Ernijs grasijas pastiepties pec sviras pie kajites durvim, tacu tad notika kaut kas divains. Ar acs kaktinu Ernijs pamanija kaut kadu mirdzumu, Anrija seja bija divaini izkroplota, tagad vin? intensivi vicinaja paceltas rokas, lecot vieta. Ernijs juta, ka kaut kas loti tuvu skraida, skrapejot korpusa sanu malu, vin? juta kustibu – lidma?ina ripoja uz priek?u pa skrejcelu, paatrinadama, baltsejainais Enejs tagad skreja aiz muguras, it ka ceredams vinus panakt.
Bet divainakais notika nevis ar lidma?inu un ne ar Unreju: Toms vairs nesedeja kresla un necinijas ar gaisa spilvenu – vin? guleja, leviteja. Vina ?auro dzinsu kabata kaut kas mirgoja.
Paklausot instinktam (jums ir jacen?as vismaz kaut kas izdarit), Ernijs iebaza lokanos pirkstus Toma kabata un izvilka kaut ko ovalu, dedzino?as aukstumu.
Toma «letargiskais miegs» nekavejoties apstajas, vin? iekrita pirmaja pilota sedekli. Kresls maigi ?upojas uz priek?u un atpakal un ietina Toma kermeni elastigas dro?ibas jostas, kas atgadinaja zibenigi augo?os tropiskos vinogulajus no pagaju?a gadsimta beigu zinatniskas fantastikas piedzivojumu filmam.
Ernijs juta, ka vina kermeni apskauj ari vinogulaju jostas. Tikmer lidma?ina uznema atrumu.
Noslepumainais akmens Ernija plauksta vairs ne?kita ledains, bet turpinaja mirdzet, tagad to ieskauj gai?i zils mirdzums.
Toms klusedams sedeja kresla un berzeja acis. Likas, ka vin? vel nebija lidz galam nacis pie prata.
«Ta, ohm…» Ernijs kautrigi iesaka, «mes atri kaut kur ejam…» Ernijam izdevas pamanit, ka lidma?inas deguns ienira kaut kada virpulojo?a viela, kas pek?ni paradijas tie?i vina cela.
Ernijam par parsteigumu Toms cie?i satvera pusapalo sturi un pagrieza to pa labi, noliecoties par roku balstu. Lidma?ina uzreiz paklausigi nogulas uz laba sana, strauji plosidamies cauri kaut kadai spidigai zarnai.
