Gulta ar zveru
Edgars Auzin?
Ja atsakat virietim, kur? ir pieradis sanemt visu, ko velas, esiet gatavi, ka vin? klus par zveru......
Edgars Auzin?
Gulta ar zveru
Prologs
Es pamaniju Vina skatienu no talienes.
Sakuma vienkar?i jutos neerti, tad ?kita, ka pakausi saka degt. Ta ir divaina sajuta: no vienkar?a skatiena but nevieta, bet taja pa?a laika baidities apgriezties.
Tas ir ta, it ka jus magiski parceltu atpakal tala berniba, atkal klustot par mazu meiteni, kas stav tum?a gaiteni un baidas atskatities, jo tur ir briesmonis.
Kas ar mani notiek?
Man jau ir divdesmit viens, apkart skan trok?naina muzika un daudz cilveku.
No ka baidities?!
Es pat domaju, ka tas ir halucinacijas un neviens uz mani neskatas, un mana mezoniga iztele, ko atbalstija divi alkoholiskie kokteili, vienkar?i izspele nezeligu joku. Tacu situacijas absurduma apzina?anas nepadarija to vieglaku, tapec es tomer neticami centos un pagriezos.
Vin? skatijas tie?i uz mani.
Neskatoties uz aug?u un pilnigi neinteresejoties, ko es par to domaju.
Gar?, pat liels.
armenu, varbut gruzinu?
To nebija iespejams noteikt ar aci, tacu viens bija skaidrs: vina melnas acis burtiski urbas un sadedzinaja mani caurumu.
Vai ir iespejams tik atklati skatities uz meiteni, kas tev patik?
Acumirkli noversusies, nespejot izturet vizualo cinu, vina centas noverst uzmanibu, nesabalanseta no ?is intensivas un biedejo?as uzmanibas, un tad pilniba ieslideja ?auraja tum?aja kluba gaiteni, kur paslepas damu istaba. Ta ir tikai sava veida panikas lekme, un jums kadu laiku japaliek vienam. Mazliet auksta udens uz rokam un sejas, un tagad no atspulga uz mani skatijas dzivs cilveks, nevis izbiedeta ena.
Tomer, tiklidz es nedaudz nomierinajos un saku atjegties, draugs ielauzas tualete un burtiski uzbruka man:
– Leriks aizgaja, tu aizskreji uz tualeti, un Mi?a devas pie kluba ipa?nieka! Jus visi mani pametat! Man ir garlaicigi, Sonja!
– Es grasijos doties prom.
Galu gala, vai man nevajadzetu ?eit sedet muzigi?
Protams, manas prombutnes laika virietis, kur? uz mani blenza, bija aizgajis. Kapec vinam vispar esmu vajadziga? Rave. Vina nobijas kada nezinama iemesla del un izdomaja sev stastus. Skaisti – zinu, nu, skatijos un skatijos… Kapec man zel?
Pagajusi garam tum?ajam koridoram, pie izejas uz zali es apstajos miris.
Atkal.
Vin? atkal paskatijas uz mani.
Punkts tuk?s.
Tikai tagad ?is veselais, neskuvetais virietis staveja kopa ar mana drauga puisi tie?i pie musu galda. Es gaju ka uz Golgatu, samulsusi un kaut kadas nesaprotamas trisas parnemta, cinoties ar acimredzamo velmi atkal steigties prom un paslepties tualete.
– Meitenes, vai es jus jau iepazistinaju ar Deividu? Vin? ir ?i kluba un daudzu citu musu pilsetas iestazu ipa?nieks.
– Protams, tava dzim?anas diena! Mes loti gaidam kadas iestades atver?anu grieku stila, Mi?a teica, ka tu esi griekis,” Daria pasmaidija vienu no saviem burvigakajiem smaidiem, neparprotami interesejoties par vinu.
Brini?kigi! Vin? ir ari Mi?as pazina.
Jutot neveiklu un neizprotamu satraukumu, es meginaju nemanot attalinaties, bet melno acu skatiens burtiski piespieda mani pie vietas.
"Davids," virietis no sava auguma paskatijas uz mani un pastiepa roku.
“Sofija,” atbilde tika sniegta ar lielam grutibam, jo mele kluva koka un tik tikko vareja kusteties sausaja mute.
Tikmer liela roka panema manu mazo plaukstu un viegli to saspieda. Taja bridi ?kita, ka caur kermeni izskreja elektriska strava, un es pat parsteiguma noelsos, cen?oties nonemt aukstos pirkstus no dego?a rokasspiediena.
Mans apmulsums un daleji gib?anas stavoklis neslepas no melnajam, caururbjo?ajam acim, un virie?a seja izstiepas laiska smaida.
Sakuma vin? izskatijas pec traka maniaka, un tagad vin? nirgajas! Kads dupsis! Es biju mazdu?iga un mezonigi dusmiga uz ?o skaisto, augstpratigo puisi, uz savu draugu Da?u, kas ar vinu flirteja, un pat uz Mi?u, kas mierigi smaidija, redzot visu ?o kluso attelu, tapec es atravu roku un atravos.
"Uz visu," pakerusi savu maku un negaidot atbildi, vina izleca naktskluba foaje un tad apstajas, lai atvilktu elpu un izsauktu taksometru.
Pasteidzies un brauc prom no ?ejienes! Un galvenais ir atcereties saimnieka vardu un nekad neatgriezties ?aja pretenciozaja un dargaja kluba, kas man pek?ni kluvis nepatikams.
Pek?ni sajutu kada roku uz mana elkona, un, kad pagriezos, sastingu pilniga ?oka un situacijas neizpratne.
Tas bija vin?.
Ko ?is slepkava no manis velas?
"Nesteidzies, man ?odien ir lieli plani ar tevi," virietis ievilka zema, samtaina baritona ar vieglu aizsmakumu, ieskaujot jus savu smarzu aromata.
– Atstaj mani vienu! Tu mani biede! Es izsauk?u apsardzi!
Mans sa?utusi un izbiedetais sauciens bija noslicis kluba trok?nos, un mani meginajumi atbrivoties, ?kiet, vinu tikai uzjautrinaja, jo virmojo?ie virie?u smiekli pat apslapeja no zales basos skano?o muziku un nobiedeja mani vel vairak par jebkuru ?ausmu filmu. . ?i skana parklaja manu stivo kermeni ar milzigam zosadam, un es atkal bailigi ieskatijos tum?ajas acis. Man priek?a viena sekunde paradijas plesiga, skaista seja ar taisnu degunu, asiem vaigu kauliem un melniem rugajiem. ?is zvers petija un, ?kiet, iespieda atmina katru manis iezimi, izsalku?am acim parmekledams manu seju.
– Sen nebiju tos redzejis. Tu esi tas, ko es gribeju. "Rets eksemplars," vin? aizsmacis cuksteja tie?i man ausi.
Sajuta bija tada, it ka man virsu butu uzliets vannin? ar aukstu udeni, jo alkohola paliekas momentani pazuda, un man triceja rokas no kaut kadam savvalas dzivnieku bailem no vina un ?is briesmigas situacijas.
Meginajumi izlauzties ne pie ka nenaca, un milzigas rokas mani satvera un nesa aug?a pa kapnem ka lupatu lelli.
Protams, es saku spardit un kliegt, bet tas viss bija bezjedzigi, jo vin? mani saspieda ka netikums, un mana cikste?ana pazuda kadas dziesmas ritma. Ja pirms tam vel bija kadas iluzijas, tad tagad ir kluvis arkartigi skaidrs: ?is maniaks mani velk pie sevis, acimredzot nedzert teju un runat par laikapstakliem. Pilnigi iespejams, ka tagad mani izvaros, lai ari izskatigs, bet pilnigi sve?s un nevelams virietis, tacu es neuzvedos bezkaunigi un nedevu ne mazako iemeslu domat, ka esmu no tiem, kas piekrit ?adam lieta.
