Finan?u izglitiba vai ka runat ar bernu par naudu un iemacit pareizi ar to rikoties
Edgars Auzin?
?i gramata ir seminars vecakiem, kuri velas, lai vinu berns pieaugu?o dzive butu finansiali labklajigs. No gramatas uzzinasiet, ka iemacit bernam novertet naudu un gudri ar to saimniekot gimene, ka padarit naudas taupi?anas procesu bernam interesantu un aizraujo?u, ka un kadus finan?u paradumus veidot, ka attistit nepiecie?amas finan?u prasmes. Gramata vecaks atradis ne tikai temas apsprie?anu, bet ari praktiskus uzdevumus, speles bernam, ieteikumus par ikvienam pieejamo materialu izmanto?anu finan?u izglitiba.
Edgars Auzin?
Finan?u izglitiba vai ka runat ar bernu par naudu un iemacit pareizi ar to rikoties
1. nodala. Finan?u izglitiba. Par ko?
Visticamak, atbilde uz jautajumu “Kapec nepiecie?ama finan?u izglitiba?” tu pats to zini.
Jebkura gadijuma jums ?kiet, ka jus jau sen nevarat uzlikt atbildibu par savu pa?reizejo un nakotnes labklajibu kadam citam: valstij, vecakiem, darba devejiem, un ?o sarakstu var turpinat. Lai gan no veca ieraduma, iespejams, dazreiz jus patie?am velaties.
Musu finansialais stavoklis patiesiba ir rezultats musu spejai gut ienakumus un gudri parvaldit nopelnito naudu, lai sasniegtu savus finan?u merkus. Lai ka mums gribetos domat citadi – ak vai! – atbildiba ir uz mums. Attiecigi, kad musu berni izaugs, vini pa?i bus atbildigi par savu labklajibu.
Turklat mes pamazam parejam no paterina laikmeta laikmeta, kura speja gudri parvaldit savu naudu ir vertiga prasme. Tas "nak mode", jo ne velti finan?u pratiba klust par istu tendenci.
Godigi sakot, es sliecos uzskatit, ka musdienu vecakiem vairs nav lielas izveles, vai macit bernam finan?u pratibu vai ne. Musu dzives realitate ir tada, ka finan?u prasmes bernam ir vienkar?i nepiecie?amas vina turpmakajai dzivei, un finan?u izglitiba klust par pilnvertigu berna audzina?anas sastavdalu lidz ar vina intelektualo, fizisko, rado?o un personigo attistibu.
Kuram, jusuprat, pieaugu?a vecuma ir lielakas izredzes klut par finansiali nodro?inatu cilveku: pusaudzim, kuram konta ir uzkrajumi un kur? sper pirmos solus investicijas, vai pusaudzim, kuram ir grutibas parvaldit pat nelielu naudas summu?
"Vai ir berni, kas iegulda?" – jus varetu domat. Protams, ir. Jau tagad ir diezgan daudz bernu, kuriem ir savi uzkrajumi un pieredze investicijas. Vai velaties, lai jusu berns butu viens no viniem?
Daudzi dzivesstasti ir pieradiju?i, ka berns, kuram kop? bernibas ir izveidoju?ies noteikti ieradumi rikoties ar naudu, pieaugu?a vecuma ir finansiali veiksmigaks. Pat ar videjiem ienakumiem vin? var istenot savus sapnus, vienkar?i tapec, ka zina, ka parvaldit nopelnito.
Daudzi uzskata, ka berna audzina?ana finansiali ir parak ilga un gruta, laiki mainas, un berns pieaugu?a vecuma visu sasniegs pats. Varbut vin? to sasniegs… Kas zina… Mes domajam, ka galvenais ir dot bernam labu izglitibu, dot vinam startu karjerai. Tacu dro?i vien var nojaust, ka nav tie?as attiecibas starp izglitibu un cilveka finansialo labklajibu. Daudzi zina stastus par to, ka izcili studenti ar izcilibas diplomiem strada par salidzino?i pieticigu atalgojumu. Laba izglitiba ne vienmer ir finansialo panakumu atslega, tapec diezgan biezi varam dzirdet stastus par turigiem cilvekiem ar diezgan augstiem ienakumiem, bet patiesiba viniem nav uzkrajumu, jo vini visu tere paterinam.
Ari finansiali nodro?inati vecaki negarante, ka berni spes uzturet vecaku kapitalu.
Tacu esmu parliecinats, ka finan?u pratiba ir musu bernu finansialas labklajibas atslega nakotne.
Un mes, vecaki, esam pirmie, kas varam palidzet savam bernam ?aja jautajuma.
Nauda ir realitate, kuru nevajadzetu slept no berniem. Turklat prakse rada, ka finan?u pasaule vinu vidu izraisa lielu interesi. Finanses ir ari dala no pasaules izpratnes: caur ekonomiskajam lomam, naudas plusmam utt. Finanses ir dala no berna izpratnes par sevi, piemeram, apzinoties savas vajadzibas un velmes.
Macot bernam finan?u pratibu jau no bernibas, nauda vinam klust par ierastu paradibu, par normu, kas ir vina dzive kopa ar rotallietam, gadzetiem un citam vinam pazistamam lietam, nevis kaut ko ipa?u, kam ir liela nozime, nevis kaut ko. noslepumains atributs, kas pieejams tikai pieaugu?o pasaulei. Nereti vecaki cen?as parrunat finan?u jautajumus un problemas, lai berns par tam nedzird un neko nezinatu, labu nodomu vaditi – “neatnemt bernam bernibu”, vin? “vel mazs”.
Tacu padomajiet: berns, dzirdot diskusijas par gimenes budzetu, pirkumu plano?anu, finan?u problemu risina?anas iespejam, sanem zinamas idejas, ka rikoties ?adas situacijas.
Ja vecaki naudu neapvelk pilngadibas plivura un nodarbojas ar berna finansialo izglito?anu, tad, visticamak, pieaugu?a vecuma finanses vinam bus tada pati dzives joma ka veseliba, pa?izaugsme, gimene. , profesionala darbiba utt. Joma, kurai ari japiever? uzmaniba, ja velaties iegut noteiktu rezultatu. Tas ir viss. Es domaju, ka tas ir svarigi.
Musu dzive ir daudz ceribu no naudas, ari polaras. No vienas puses, mes biezi dzirdam, ka "nauda ir viss", mes novelam viens otram bagatibu, velamies par naudu. No otras puses, musu pratos domine ari fraze "nauda neperk laimi". Un ta mes steidzamies starp “es gribu naudu” un bailem veleties naudu, klut egoistiem, merkantiliem, jo musu sabiedriba “savtigs, merkantils” ir lidzvertigs “sliktam”.
Prakse rada, ka tad, kad nauda ir viena no cilveka dzives sferam, ne vairak un ne mazak, vin?, ka likums, ne parverte naudas nozimi, ne ari to devalve. To var nolikt no bernibas. ?i ir pirma lieta.
Otrkart, ja zinatu, cik biezi pieaugu?o personigo finan?u pasakumos var dzirdet: "Ja es to visu zinatu iepriek?!", "Cik daudz laika un naudas izterets!", "Tas ir tas, kas jums jaiemaca skola!" Berns var iemacities gudri parvaldit savu naudu tikai prakse.
Tagad jautajums ir: kada vecuma ?i prakse saksies jusu bernam? Kad berns iemacas parvaldit naudu ar 200–500 rublu kabatas naudu nedela, vinam var but aptuveni tada pati apzina un pieredze ka jaunietim, kuram pirms pirmas algas nebija savas naudas.
At?kiras tikai ta sauktas kludas izmaksas.
Ja berns pirmaja diena iztereja visu savu kabatas naudu uz nedelu, tas nav butiski vina dzivei, vina pamatvajadzibas nodro?inas. Bet tagad ir berna dzives situacija, vina pa?a pieredze, ko vismaz ar vinu var parrunat. Bet vairak par to nakamajas nodalas.
Atgriezisimies pie jaunie?a, kuram pirma pa?a nauda ir pirma alga, kuru vin? tikpat atri iztereja (visbiezak ta ari notiek). Kadas ir kludas izmaksas ?eit? Kadas ir vina iespejas? Ka nodro?inat savas pamatvajadzibas, ja lidz nakamajai algai vel ir tris nedelas? Sedet uz maizes un udens? Ieklut parados? Vai lugt palidzibu vecakiem?
Mums ir iespeja pakapeniski attistit berna finansialas prasmes un ieradumus atbilsto?i vina vecumam. Kapec neizmantot ?o iespeju?
Vecakiem, kuri piever? uzmanibu savam personigajam finansem, jautajums par to, vai iesaistities bernu finan?u izglito?ana, nemaz nav ta verts. Noteikti dari to.
Tre?kart, sava berna finan?u izglito?anas procesa jus redzesiet, ka finan?u pratiba attista berna patstavibu, vina emocionalo un finansialo inteligenci un paaugstina apzinas limeni, jo vinam ir japienem patstavigi finan?u lemumi, pat aptuveni 200-500 rubli nedela.
Mes varam palidzet bernam iegut savu pieredzi un pa?am noteikt, kam vajadzetu vai nevajadzetu teret naudu, ka un kad to krat, ka krat, ka gut ienakumus utt.
Mums ir visas iespejas palidzet jusu bernam apgut finan?u pratibu un attistit finan?u doma?anu, kas vinam palidzes nakotne.
Bet jebkura gadijuma tas ir vecaku lemums. Neviens nevienu nepiespiedis macit finan?u pratibu, jo ta ir pilniba jusu izvele.
"Neatnemiet berniem bernibu!"
Nesen veicu aptauju sakumskolas vecaku vidu. Aptaujas merkis ir vienkar?s: izprast iemeslus, kapec vecaki neiesaistas sava berna finan?u izglito?ana. Visizplatitaka atbilde bija: "Es nevelos atnemt bernam bernibu", "Nauda nav berniem", "Nauda nav rotallieta".
Pilnigi saprotama pozicija, bet ir tris punkti.
Pirmkart: kada ideja par bernibu slepjas aiz ?is frazes? Visbiezak tas ir vecaku priek?stats par musu bernibu, kas biezi vien ir nostalgisks. Vai ?i ideja sakrit ar musdienu realitati?
Otrais punkts: labi zinama ideja, ka visam jabut vecumam. Ja, piemeram, cetrgadigais berns palidz jums iepirkties veikala; ja jus un jusu trisgadnieks kraj monetas krajkasite; Ja se?gadigs berns jusu klatbutne, bet patstavigi var nopirkt sev saldejumu un parbaudit mainu – vai mes atnemam bernam bernibu? Ko tu doma?
Un tre?ais punkts. Vai jums nav sajuta, ka tadejadi mes savu ideju del ierobezojam berna attistibu? Biezi esmu dzirdejusi parsteigtus stastus no vecakiem par to, cik atri vinu berni apgust sikrikus, cik prasmigi risina diezgan sarezgitas miklas un ka pieveic vecakus galda speles. Ja mus tas parsteidz, tas nozime, ka mes to negaidijam no sava berna. Citiem vardiem sakot, mes, iespejams, esam nedaudz noverteju?i vina spejas. Varbut ?eit ir tas pats gadijums?
Un ir verts piebilst, ka finan?u izglitiba naudai netiek dota rotallietas loma. ?is ir izglitojo?s lidzeklis, ar kuru berni macas parvaldit naudu un pienemt finansialus lemumus (pirkt/nepirkt, ko pirkt, cik, to visu teret vai krat utt.). To nevar iemacities, aprobezojoties tikai ar gramatu lasi?anu vai tematisko filmu skati?anos, jums ir nepiecie?ama sava praktiska pieredze.
"Es nevelos, lai vin? izaugtu komercials!"
Vel viens interesants iemesls, kapec bernam nemacit finan?u pratibu, ir aptuveni ?ads: "Es nevelos, lai vin? izaugtu komercials, vinam bus tikai nauda." Es domaju, ka ?eit jus pats saprotat, ka tikai pats vecaks sava prata saista komercialitati un naudu. Man ir tuva ideja, ka nauda pati par sevi nav spejiga padarit cilveku merkantilu, alkatigu, brivu, parliecinatu vai ko citu. Ja ?is ipa?ibas cilveka bija, tad ar naudu vin? vienkar?i atlaujas tas izteikt skaidrak, tapec bailes “negribu, lai vin? izaug merkantils, vinam bus tikai nauda prata” vairs nav par finan?u maci?anu. lasitprasme, bet par kadu attieksmi pret Mes iepotejam naudu.
"Kad pienaks laiks, vin? iemacisies"
Tikpat izplatits vecaku uzskats ir: "Kad pienaks laiks, vin? visu iemacisies pats", "Mums neviens nemacija, bet mes kaut ka tiekam." Protams, berns nedzivo izoleti no pasaules. Pat ja mes neiesaistisimies vina finan?u izglitiba, vin? ar ?o temu saskarsies, un, pieaugot, arvien vairak. Dabiski, ka vin? vares veikt pirkumus, vinam, iespejams, tiks dota nauda, vinam bus velme realizet savas velmes, kuram nepiecie?ama nauda. Jautajums, ka berns parvaldis sanemto naudu. Vai vina finansialie lemumi bus saistiti ar vecaku ceribam, vecvecaku ieteikumiem, seko?anu modei un pateretaju uzvedibu, kas pienemta vina vide? Vai ari tas ir saistitas ar savu vajadzibu un velmju apzina?anos, savu finansialo merku izpratni (lai cik skali tas ari neizklausitos)? Vai berna prata ir citas iespejas, ka parvaldit savu naudu, nevis izmantot to paterinam? Tads ir jautajums.
Ko darit, ja vecaks nav parliecinats par savu finan?u pratibu
“Man pa?am ir finansialas problemas. Ko es varu iemacit bernam? – tas ari ir viens no iemesliem, kas attur vecakus iesaistities sava berna finan?u izglito?ana.
Meginasim pieiet ?im jautajumam racionali.
Pirmkart, mes nevaram noliegt, ka jebkuram pieaugu?ajam ir lielaka praktiska pieredze personigo finan?u joma neka bernam, pat ja ?i pieredze nelava jums sasniegt velamos finan?u rezultatus. Neatkarigi no ta, vai jusu pieredze ir pozitiva vai negativa, jebkura gadijuma varat to novertet no rezultata viedokla, apzinaties, pie ka novedu?i jusu finan?u lemumi, un izdarit savus secinajumus. Ticiet man, jums ir ar ko dalities ar savu bernu.
Otrkart, finanses lielu lomu spele neatkaribas, atbildibas un apzinas limenis. Piemeram, jus varat labi parrunat ar savu bernu vina vajadzibas un velmes, runat par konkreta pirkuma iemesliem, noskaidrot, vai pirkums vinam sagadajis prieku, atbalstit vinu velme uzkrat savam merkim, pastastit par krajumu pieredzi. u.c. Berna finan?u izglito?ana diezgan liela nozime ir vinu finan?u lemumu motivu izpratnei un palidzibai ?o lemumu seku noverte?ana. Pat ja jums nav ipa?u finan?u zina?anu un prasmju, konfidencialas sarunas jus varat loti labi palidzet bernam izprast konkreta finansiala lemuma iemeslus, palidzet vinam saprast, ka tas ir saistits ar vina vajadzibam/velmem, iespejams, merkiem, ar kadam emocijam tas rada sekas. izraisit berna ?o lemumu. ?eit galvenais ir spet no?kirt berniba radu?as vajadzibas un velmes no berna vajadzibam un velmem un nelauties savu ideju uzspie?anai. Lai nodro?inatu racionalu, apzinatu attieksmi pret finansem, nav nepiecie?amas dzilas zina?anas ekonomika. Es domaju, ka jus pats to saprotat.
