Es vienkar?i nezinu visu – Ivanam vareja but motivi mani izvilkt no majas. Bet, ja pec manis butu nosutits Ko?a, tad nekadas ?aubas nebutu radu?as… bet vin? likas kaut kur aizsutits, nonemts no biznesa. Lai gan pedejais radija jaunu domu, un es sazvaniju Kosha. Es nekad to nebiju darijis, lai gan vina numurs bija saglabats – "katram ugunsdzesejam", un divainas lietas zinaja, ka pa?reizeja "katra ugunsdzeseja" lieta ir tada, kada ta bija. Vinam par parsteigumu vin? nekavejoties atbildeja:
– Kas?
Un es izteicu:
– Ridza naca pec manis. Vin? saka, ka tas ir no vinas vira. Vai esat informets? Vai jums ir saikne ar Ivanu? Viss ir kartiba?
"Viss ir kartiba," vin? monotoni atbildeja. – Bet nesteidzies.
– Par ko?..
Bet vin? atmeta zvanu – tas ir visas atbildes, es atradu kadu, kam pajautat. Un mana kontaktu saraksta nebija neviena cita numura. Labi, mums janomierinas. Izejiet klusi, bet izsauciet apsardzi pagalma – tikai pajautajiet, vai vini var piezvanit Ivanam vai pui?iem, kuri tagad ir kopa ar vinas viru. Atkal klauve – tagad gandriz reciens. Un kapec Ridza ta steidzas? Vai vin? klusi mani no?aus istaba, ja es neizlik?os, ka nepamanu nekadas divainas lietas, vai vinam bus aizdomas, ka es kadam zvanu?
Vina pasmaidija, atvera durvis un nogaja leja pa kapnem vina priek?a.
– Ridz, pasaki vismaz – Vanai ir padoma kads romantisks randin??
– Ja, es par to domaju.
– Ak, vai tad es nepareizi sagerbos? Labs restorans? Varbut man vajadzetu valkat kokteilkleitu?
– Ne, Elizaveta Andrejevna, tas nav svarigi …
Nebija vairs redzama steiga, bet es jutu spriedzi mugura – vai ari es vienkar?i pati biju saspringta. Bet zale Sa?a piecelas pret mums.
– Kur? – Vin? uzvedas tie?i tapat ka pirms traumas.
– Iziet arstnieciska pastaiga, varoni? – Mugurkauls kikinaja. "Tas ir labi, neuztraucieties, ta ir priek?nieka pavele."
– Tad es esmu ar tevi.
– Bet kapec? Jums ir likumigs slimibas atvalinajums, atputieties. Vai ari jus domajat, ka es nevare?u noskruvet sturi bez jusu palidzibas?
No miesassargu acim nebija skaidrs, vai vin? dalas mana sajusma. Mugurkauls isti neraustijas, tacu bija kaut ka divaini redzet vinu mana gida loma. Un es uz sekundi papla?inaju plakstinus, refleksivi signalizejot par savam bazam.
"Ja, man ilgi javedina galva," Sa?a pasmaidija ka parasti. "Sapeja tikai mans plecs, bet vini izturejas pret mani ka pret invalidu."
– Nomierinies, varoni, – Ridzs saspringa, bet atbildot ari pastiepa pieri, it ka reagejot uz draudzigu emociju. Tacu vini visi tris saprata, ka visparejais prieks nebija patiess. "Pui?i tik loti smejas, ka jus skataties uz saimnieci milo?am acim." Man vajadzetu but uzmanigiem!
Tagad es vairs ne?aubijos, ka lieta ir netira. Mezoniba nebija ietverta pat nekitras majienos, par kuram Vana, ja vin? butu ?eit, butu izsitis visus padotajam zobus, bet visneparastakaja runiguma. Mans miesassargs vinu tik tikko pazina, bet cetru gadu laika no Ridzas es neesmu dzirdejis cetrus vardus pec kartas man adresetus, bet ?eit vin? tikai izlej savus vardus – vin? loti velas par kaut ko parliecinat. Vin? neparprotami ir ieinteresets pec iespejas atrak izklist, bet problemu gadijuma vin?, iespejams, izvilks stobru. Un Sa?a ir gerbies T-krekla un sporta bikses, vinam nav lidzi ieroca. Vin? ir ierocis pats par sevi, bet vin? ir bezspecigs pret pistoli… Tas mani nobiedeja:
– Sa?, tie?am nav iemesla tevi vilkt. Tas ir Ivana uzticigais cilveks! – un atkal uz bridi atvera plakstinus – tiklidz mes iekapsim ma?ina, vinam jasteidzas pie apsarga. Ja vini neatvers vartus, mes nevaresim doties prom, bet vinam bus paligi – brunoti un neievainoti. Es dariju visu iespejamo, lai telotu vieglpratigu jautribu: "Mugurkauls, vai man jaiet uz tualeti?" Pirms satik?u savu viru, es piepudere?u degunu.
"Nedari," vin? ar diviem pirkstiem pieskaras manam elkonim, un es uztveru ?o zestu ka realu draudu. – Jums ir lielisks deguns, Elizaveta Andrejevna.
– Kapec tu esi tik neromantisks? – Es apspiedu no sevis mulkibas, tacu esmu parliecinata, ka ar savu balumu nodevu savu stavokli. "Vin? pat nelava man sataisit matus!"
– Vienkar?i… vin? tevi loti gaida, Elizaveta Andrejevna. Laba restorana.
Velreiz uzmetu Sa?u skatienu un paklausiju gidam, kur? iegriezas kreisaja koridora. No turienes bija izeja uz pazemes garazu un pagalmu. Veselus piecus solus es ticeju, ka Sa?a tagad ieliks no aizmugures un vinu apdullinas, tacu tas nenotika – acimredzot, musu domas sapluda vai miesassargs pat precizi uztvera, ka Hrebs jut pret pistoli kabata. Vai vinam vajadzetu atkal sevi izturet par mani?
Un koridora Ridza vairs nespeja attureties – vin? mani satvera un gandriz vilka sev lidzi, bet turpinaja izrunat savu absurdu, kam tagad, lai ka es gribeju, nebija iespejams noticet:
– Iesim tagad, Elizaveta Andrejevna, kapec tu esi tik sajusma? Ivans Aleksejevics bus loti priecigs…
Vin? mani izveda pagalma un iegruda ma?ina. Kamer gaju apkart, meginaju atvert durvis un izlekt ara, bet pek?ni specigas rokas mani satvera un piespieda pie gridas, iestumjot starp sedekliem. Es kliedzu, meginaju izrapties ara, bet man iesita ar duri pa seju, un uzreiz smags kermenis uzspiedas uz leju ta, ka mus nevareja redzet pa logu. Ma?ina kads slepas – lidzdalibnieks. Un apsargiem nebija aizdomas, ka kaut kas nav kartiba, jo Ridza iegaja teritorija it ka viens.
Sa?as kliedziens bija dzirdams uz saniem – vin? kliedza par vartiem sargiem, kas nozime, ka vin? uztvera manu zinojumu. Tacu Ridzs paatrinajas un pilna atruma metas uz izeju. Vel pec dazam sekundem ar ?ausmam sapratu, ka varti nav aizverti – varbut vin? par to jau iepriek? pajautaja, un tagad kabine eso?ajiem cilvekiem vienkar?i nebija laika reaget. Uz gludekla atskaneja ma?inas slipe?anas skana, bet aizver?anas rezgis vairs nevareja noturet automa?inu. Strauji nogriezamies uz cela, bet nesamazinajam atrumu.
Pec tam man atlava pacelt galvu. Virietis nokapa no manis un apsedas uz sedekla, netrauceja man nedaudz izstiepties, bet pakera manu mobilo telefonu no dzinsu aizmugurejas kabatas un izmeta pa logu. Vin? nebija pazistams un bija manami satracinats:
"Kapec tik daudz trok?na, Spin?" Vajadzeja to darit klusi!
?oferis neatbildeja un ?kita, ka tikai palielina atrumu.
Es atkal sniedzos pec durvju roktura, bet tas bija aizslegts. Virietis pasmejas par maniem centieniem. Bet vin? paskatijas uz vina seju un teica, uzliekot pistoli ar trok?na slapetaju uz gurna:
– Smuki. Sedi mierigi, kakenit, tev nav jautajumu. Un ta nebus, ja Morozovs jus patie?am novertes, ka vini mums dziedaja.
Tas ir skaidrs. Tas nozime, ka jums ir nepiecie?ams kilnieks, bet nekas nevar tikt caur Ivanu. Vin? kadam pieteica jaunu vai vecu karu, bet neparedzeja ?adu paversienu. Un vini, iespejams, izdarija vienigo deribu, kas vareja nostradat – Vana butu mierigak reagejusi pat uz vina delu nolaupi?anu. Es nezinu, vai vin? mani izpirks, bet vin? acimredzot sajauks lietas, kad vini vinam to pateiks. Lai gan mes noteikti nerunajam par naudu – nepareizie cilveki, ?eit ir kaut kas cits… Ietekme? Kapitals tika izzagets, un kas zina, vai kads to velas zaget?..
Es piespiedu vaigu pret stiklu, vaimanadama no sapem un bailem. Vini Vanju labi nepazist – vinam nav trukumu. Un es neesmu vina vajiba, vini nevares vinu tadu dabut. Tas nav saistits ar vina milestibu pret mani, tas ir at?kirigs. Vin? pat var mani nodot viniem saplest gabalos vai uz laiku padoties, atzities zaudejis, bet jebkura no ?iem variantiem vin? mani pec tam simtkartigi atgriezis maniem likumparkapejiem. Bet Vana piemineja zurku… Mugurkauls laikam juta, ka var but vala, tapec vinam vairs nebija ko zaudet.
No aizmugures tuvojas ma?ina, to pamaniju no bremzu cikste?anas griezoties.
– Pievienot vel! – virietis saka kliegt. – Dro?iba atbildeja! Jatiek lidz vartiem uz ?osejas, musejie jau ir – aptures dzi?anu. Kuce, tev lika kluset!
No majas veda viens cel? – viniem visbistamakais posms, kuram vini steidzas atri tikt garam. Pec manam aplesem lidz apvedcelam nebija palicis vairak par kilometru, un Khrebets izradijas izcils braucejs – vin? pilna atruma apsteidza retas automa?inas musu josla un stureja parliecino?i. Un tad es pagriezos uz kapsetu – grants del nacas nedaudz piebremzet, bet tas bija pamests sturis, lai tiktu uz ?osejas.
"Ne dro?ibas," atbildeja Spine, skatoties spoguli. Vin? ?kita mierigaks no abiem. "Vini nebutu paspeju?i laika." ?is ir musu kundzes bruninieks. Vin? ir ievainots un bez ieroca. Tatad vin? vienkar?i pavada mus uz pareizo vietu, ko vin? vel daris?
– Zal?? – slepkava aiz vina ?kieleja, cen?oties atpazit ?oferi vajajo?aja automa?ina.
"Zal?, bet kamikadze," Ridza atbildeja pec sekundes, bet saka arvien satraukti skatienus mest atpakal, it ka vin? pats butu gaidijis no Sa?as kadu burvju triku.
Vin? neatpalika, bet attalums vairs nesaruka, un uz ?osejas jau butu, kas vinu aiztur… Mani nolaupitaji to saprata, tapec virietis smineja dro?ak. Es ?ausmas klabeju ar zobiem, bet centos neizdvest nekadas skanas. Man pietika ar vienu sitienu, bet ?is midisies zem kajam, ja vina psihozei pievieno?u savu.
"Jums bus jaatbild ari par troksni," vin? nez kapec turpinaja ?nakt uz savu lidzdalibnieku. – Paldies, Ko?a ir kaut kur ?ifrets, vin? mums butu psiho…
Vin? nepabeidza, jo Spine kliedza. Mes tagad skatijamies uz vejstiklu – pretimbrauco?a virziena mums preti steidzas cita sve?a ma?ina. Bailes nerimas, bet es histeriski pasmineju. Izskatas, ka kads uzskricelejis – nenem psihovardu par velti.
Puisim aiz mums pat nebija laika pacelt ieroci – automa?ina ietriecas mums, sekundi pirms sadursmes nogriezoties pa kreisi un pilna atruma nojaucot buferi. Gandriz uzreiz man no aizmugures uztriecas cita ma?ina. Dubultais auns sagrieza mus gandriz par simt astondesmit gradiem.Ridzs ieskreja sture un ievaidejas. Man blakus sedo?ais saka ?aut pa stiklu, tas saplisa ar apdullino?u triecienu, bet Sa?a nolaidas. Ko?a izsita priek?ejo logu un, kamer Khrebets neatkapas no sitiena, iegruda nazi vinam tie?i aci. Un vin? tudal notupas, izvairoties no ?aviena. Kauslis krita panika, bet atcerejas mani un satvera mani aiz matiem, kliedzot:
– Ejiet prom! Citadi…
Vinam acimredzami nebija plana ?adam gadijumam, tapec vin? apstajas. Izputejs sapigi iespiedas mana vaiga. Mes netikam lidz lielcelam. Vin? var mani no?aut, bet tas neglabs vina dzivibu. Un ma?inas iedarbina?ana nav garanteta, pat ja vin? brinumaina karta parvietojas pie stures. Bet virietis saravas un dzili ievilka elpu. Pec tam vina balss pirmo reizi visa sacikste skaneja mereni:
– Ko?a, nomierinies, es teicu! – atrs skatiens uz saniem. – Tapat ka tu, pacel rokas, lai es tas redzu! Panemiet vel divus solus atpakal un palieciet tur. Ko?a, atsledz durvis! Atrak. Vai ari es vinai izputi?u smadzenes.
