«Mark, tev nakti jagul, nevis javazajas pa studentiem,» Karamele vinu kircinaja. – Ja tu noguletu visu nakti, tu izguletu pietiekami daudz, nevis no ritiem ielietu sev litrus kafijas.
Bella aizrijas ar udeni no draudzenes vardiem, bet neko neteica. Kafejnica ienaca miegains Arsenijs un uzreiz devas pie draugiem.
«Rit,» puisis sveicinaja, gar?igi zavadamies un piezemejas blakus Markam.
– Un kapec tu esi tik saburzita? – Bella jautaja, redzot draudzenes izspuru?o izskatu.
«Es neguleju pietiekami daudz,» puisis pamaja vinam. – Valter, vai tu izdzeri visu kafiju?
– Klausies.
«Starp citu, Senija dzirdeja par jusu stridu ar Marku par ?o upstravu,» Karamela jautri sacija. – Kadu balvu sanem uzvaretajs?
«Es nezinu,» puisis paraustija plecus, panema drauga zalas tejas kruzi, iedzera gar?igu malku un saviebas. – Ka var dzert ?o nejauku, tas ari nav salds.
– Es ierosinu likt likmes, tas, kur? uzvar, sanem 70% no visas naudas, pareja dala tiek sadalita tiem, kas uzmineja iznakumu. Ka jums tas patik?
– Varbut tas nav ta verts? – Bella teica, skatoties uz Vestu, kura meginaja atgrust savu draugu. «Vina joprojam ir traka, tacu vina ir ari cilveks, kaut ari loti savdabigs.»
– Vai esat aizmirsis, ka vina pameta jusu priek?nesumu? Vai tas nav personisks apvainojums, vai ne?
«?eit ir mana nauda,» Arsenijs nolika uz galda lielu banknoti. – Ieliec mani saraksta, es lieku uz sevi.
– Lieliski! – Karamele atbildeja, panemot naudu no galda, smaidot. «Es varu deret, ka vina jums ir parak skarba.» Paskatieties, ?kiet, ka vinu neinterese nekas cits, iznemot nodarbibas un sportu.
– Redzesim! – pagriezies pret zinam, Isajevs atbildeja.
– Tu piedalies? – Alise jautaja Markam un Belkai. – Nac, bus jautri verot musu drauga pules, kas ar ekstrasensu nolauzis sparnus.
Jaunie?i saskatijas un iznema maku, katrs iznema lielu banknoti un iedeva Karamelevai.
«Uz Vestas,» Bella teica, pabeidzot udeni.
«Tapat,» Valters atbildeja.
– Neviens no jums netic maniem panakumiem? – Isajevs jautaja, ar interesi skatidamies uz draugiem. – Nu, pec uzvaras visa jusu nauda nonaks man, zaudetaji.
Noskaneja zvans, un skoleni saka iziet no kafejnicas uz savam klasem. ?odien pirmkursniekiem bija viena vieniga vokala stunda. Bet tas ilgs cetras stundas pec kartas. Lielaka dala skolenu ar nepacietibu gaida ?o stundu, tacu ?kiet, ka Vesta isti nesaprot, kapec vina tur dodas. Vina nekad pat nav meginajusi dziedat, bet kapec? Vina ir genijs citas jomas, tu nevari but labakais visa, lai ka tu censtos, ?aja dzive vienkar?i nav iespejams gut panakumus visos centienos.
Ari vokalo stundu publika bija loti neparasta. ?eit nebija ari kreslu vai galdu, bija ari kaut kas lidzigs stadiona tribinem. Biroja bija liels balts fligelis, viena sturi bija bungu komplekts, un gar sienu uz stativiem lepni staveja dazadas gitaras. Istabas sturi atradas liels skapis, kura glabajas notis un citi mazaki muzikas instrumenti.
Skoleni apsedas, Emma pierunaja draudzeni apsesties tuvak un Vesta apzelojas un vini apsedas pa?a apak?a. Bella un pareja grupa apsedas viniem blakus. Drumakais no visiem izskatijas pec Marka, kur? nemaz nemaceja dziedat, lai ari cik vinam macija, ko var darit, pat labs aktieris var but slikts dziedatajs un dejotajs.
Pec paris minutem biroja ienaca kads apmeram cetrdesmit gadus vecs virietis, kur? bija gerbies loti neformali un izskatijas nedaudz noguris.
«Nesaki man, ka proti dziedat,» vin? teica no sliek?na, apsedies uz kresla, kas staveja pie klavierem. – Ja starp jums ir tadi, kas velas, lai vinus apgriez pie kastes piecas reizes diena, varat nekavejoties piecelties un doties prom. Es neaudzeju popzvaigznes, es macu vokalistus.
– Ko darit tam nabaga dveselem, kuru albumi jau tiek pardoti miljoniem eksemplaru? Karamele jautaja, sakartodama matus un nedaudz savilkdama uzacis.
– Vai starp jums ir tadi cilveki? – virietis ar sarkastisku sminu jautaja, saliekot rokas uz krutim. – Tad es ludzu tevi pie klavierem, paradi savas vokalas spejas, ja, protams, tev tas ir.
Alisa iegruda Isajevu sanos, vin? nesaprotami paskatijas uz vinu. Lai gan puisis bija nepratigi veltigs un mileja savu cilveku, vinam nepatika ta iznakt.
– UN? Kur ir musu spoza zvaigzne ar miljoniem pardoto? – profesors atkartoja. – Vai esat nolemis uzreiz padoties un atzit savu niecigumu?
Isajevs strauji piecelas un piegaja pie klavierem.
– Padoties? «Ne, jus negaidisit, profesor,» Senija sacija, skatoties uz virieti.
– Ak, puika, tu esi musu skatuves zvaigzne. Lieliski! Un ko tu dari? – Halins atvera klavieru vaku, un vina pirksti haotiski skreja pari taustiniem.
«Vai jus patie?am tas interese vai jus vienkar?i velaties mani pazemot visu acu priek?a?» – Isajevs jautaja, uzlicis elkonus uz klavieru vaka.
– Man labak patik otrais variants, bet, lai jus neapvainotu, teik?u, ka mani loti interese, kas ?eit tiek pardots milziga daudzuma.
Halins atklati nirgajas par puisi. Un jega bija pat taja, ka tas bija Isajevs, jega bija pa?a profesora. Pirms kadiem desmit gadiem vin? pats bija populars muzikla aktieris, stradaja galvenokart Azija, kur vinu dievinaja, un tad aizgaja, jo bija noguris darit to, ko gribeja rezisori. Daniils Halins ir loti talantigs, bet taja pa?a laika vinam ir nepanesams raksturs, vin? var iznicinat cilveku, sakot, ka vin? ir viduvejiba. Un vin? to dara nevis aiz launpratibas, bet gan tapec, lai nakamreiz cilveks naktu pie vina un pieraditu, ka kludijies. Bet, diemzel, ir maz tadu cilveku, kuri pec skarbas kritikas piecelas kajas un virzas uz savu merki. Tikai tadi cilveki, kas piecelas no celiem, vinaprat, var kaut ko sasniegt ne tikai uz skatuves, bet ari dzive.
– Liriskas balades! – Karamela sacija, pieceloties no vietas, un piegaja pie Senijas.
– Ak, vai jus spekulejat ar jaunu meitenu jutam? Paradiet visiem savus talantus, un mes jums pateiksim, vai meitenem ir gaume, vai ari vinas ir iecieniju?i jusu jauko seju.
Virietis piecelas no klavierem un kopa ar studentiem apsedas tribines. Vin? noradija, ka visi ir gatavi vinus uzklausit. Senija paskatijas uz Karamelu un apsedas pie klavierem. Puisis saka spelet.
Muzika vinam bija viss. Tikai vina vin? atrada mieru, kas vinu bija atstajis kop? mates naves. Pec vinas berem Arsenijs iesledzas muzikas istaba un stundam ilgi speleja klasiskos darbus uz klavierem. Vin? speleja caur asaram, speleja, kad viss kermenis lust no augsta drudza. Muzika bija vina dveseles dziedinatajs; kad vin? dziedaja un speleja, Isajevs bija patiesi laimigs, pat ja ?i sajuta ilga tikai dazas minutes, tacu ar ?o laiku vinam pietika.
Jaunie?i saka izpildit savu konkursa dziesmu, ar kuru ieguva otro vietu Eiropas dziesmu konkursa. Visi skoleni apklusa, dazas meitenes aizvera acis. Emma aizvera acis un ierunaja dziesmas vardus. Vesta ?o dziesmu dzirdeja pirmo reizi, un ta nebija ideala, tacu kaut kas taja tie?am bija. Pec trim minutem vini parstaja dziedat. Studenti izpluda aplausos. Tikai profesors vinu veikumu nepagodinaja ne ar vienu aplaudeju.
«Tu sasprindzini rikli augstas notis,» sacija Halins, noradot uz Seniju, kas sedeja pie klavierem. «Un tu, tu nespej noturet lidzsvaru, tava balss triceja visas dziesmas garuma, un likas, ka tu grasies krist histerija.» Jus dziedajat uz vaja D.
Virietis piecelas un atgriezas pie klavierem.
– Ikviens, kur? tik pat loti velas dziedat, var pamest ?o nodarbibu, es ar prieku ?kir?os no jums. Ak, jus varat apsesties vai aiziet, ja velaties palikt nemainigs.
Alisa grasijas uzliesmot, bet Isajevs satvera vinu aiz pleciem un veda atpakal uz savu vietu. Neviens students nepiecelas no vietam, visi nolema turpinat macities pie ?i rupja un divaina profesora.
«Nu, ta ka visi paliek, saksim parbaudit jusu spejas,» vin? atkal apsedas pie klavierem. «Tu,» Halins noradija ar pirkstu uz Vestu. «Nac ?urp, tikai jusu seja nav tik stulba elkdievibas izteiksme pret ?o pari.»
Romanina piecelas un piegaja pie klavierem, vina tie?am nezinaja, ko daris, nekad agrak nebija dziedajusi, pat karaoke, pat du?a.
«Es nemaku dziedat,» meitene nekavejoties sacija.
– Drosmiga prasiba. Vai ta ir patiesa atzi?anas, vai ari jus ?ada veida meginat izvairities no vispareja kauna? – Daniels jautaja, ar interesi skatidamies uz meiteni.
– Dro?i vien abi. Bet fakts ir tads, ka es nekad pat nemeginaju dziedat,» Vesta paraustija plecus. – Ja, pat du?a vai karaoke.
– Interesanti, un tas padara to vel intrigejo?aku. Dziediet kaut ko, es dodu jums tiesibas izveleties.
«Hmm, varbut es dzieda?u ariju no muzikla Mulenruza ar nosaukumu Tava dziesma,» sacija Romanina. «Profesor Halin, ja es esmu pilnigi briesmigs, ludzu, apklusiniet mani.»
