Ta ir beda, ta ir beda. Es paskatijos uz bultinu un attalumu zem tas. Tas nav mainijies. Nav ko darit. Ejam kajam. Spriezot pec redzetajam bildem. Situacijas veidotaji parcentas. "Konstantins Ciolkovskis" tika parversts par sietu. Varbut citadi centrala postena iznicina?ana nebija tik kritiska.
– Venera, cik realas ir ?adas situacijas? – Es versos pie vinas ar jautajumu: "Vai zvaigznu kuga mar?ruts nebija noteikts, nemot vera to visu?"
– Kas tas viss ir? – vina atbilde jautaja.
"Nu, visas ?is meteoritu lietusgazes un tamlidzigi," es paskaidroju savu jautajumu.
– Vasilij, cik liela, tavuprat, ir iespeja noklut meteoritu lietusgaze? – vina atkal atbildeja ar jautajumu.
"Nu, es pat nezinu, kosmosa izpete ir nedaudz arpus manas intere?u jomas," es godigi atzinu.
– Nu, meginasim pieiet no otras puses – kad ziema vai vasara ir realak panakt automa?inas vejstiklu un blakti? – Venera man jautaja.
"Protams, vasara," es atbildeju.
"Nu, izstradajot mar?rutu, tika izvelets "ziemas" variants," vina atbildeja.
– Vai tas nozime “vasaru”, kad mes parbaudam? – ES jautaju.
"Ja, katram gadijumam," vina apstiprinaja.
– But pilniba gatavam?
"Tie?i ta," vina teica.
Lai gan ja. Jus varetu turpinat kurnet, bet nav jegas. Mes joprojam lidojam apkart Saules sistema ka akli kakeni, bet ?eit mes esam cetrpadsmit gaismas gadu attaluma. Kads jautas, kapec? Kapec cilveki atraujas no majam, pamet visu un dodas nezinamaja? Vel viens iemilots teiciens ir tads, ka, cik daudz naudas tika iz?kiests, butu labak, ja vini to man iedotu. Nezinu. Uzdodiet ?o jautajumu Korolevam un Gagarinam. Vini saka, kapec divpadsmit gadus pec briesmiga kara, kad valsts vel nav atguvusies no postijumiem, kosmosa palaist satelitu, bet se?padsmit gadus velak – cilveku. Ar ?o naudu butu iespejams izdarit tik daudz lietu. Nezinu. Varbut tas viss ir saistits ar speju sapnot. Un sapna del spet atteikties. Kadu iemeslu del tagad neviens neatsakas no visam priek?rocibam, kas viniem ir, pateicoties tuvajai telpai.
Kadas domas jums ienak prata, kad kosmosa esat viens? Biju gandriz sasniedzis centralo nodalijumu, kad man celu aiz?kersoja terauda konstrukciju juceklis. Uzreiz atcerejos veco padomju filmu “Ekipaza”. Tur lidma?inai nose?anas laika atdalijas aste.
– Venera, ja mainisies vilces speks, kosmosa kugis ?aja vieta nesadalisies? – jautaju asistentei.
"Pagaidiet, es domaju," vina atbildeja, "pastav piecdesmit procentu iespeja, ka tas saplesies."
"Klausies, sinoptike, beidziet jokot, es jautaju jums nopietni," es vinai skarbi saciju, "preteja gadijuma es ?eit esmu uzcelis margrietinu, kas saka: "tas plisis", "tas neplisis".
"Manai programmai nav ?is funkcijas," vina atbildeja, "jums ir janoklust centralaja nodalijuma un jamegina aprekinat varbutibas centralaja datora."
– Ka ar centralo datoru centralaja nodalijuma? Tas, kas izskatas pec ?is drupatas un putrinas? – Es jautaju: "Vai tie?am nebija iespejams ieviest izplatitu sistemu?" Ir ari vakuums un aukstums – visi nosacijumi supravaditspejai.
"Manai programmai nav ?is funkcijas," vina velreiz atbildeja, "galvena konsole atrodas centralaja vadibas telpa."
"Labi, iesim," es nogurusi teicu un devos uz priek?u. Jasaka skafandru izstradatajiem, ka magnetisko zabaku vadiba kaut ka japadara ertaka. Man bija jaizsledz un jaiesledz magneti, iespejams, piecsimt reizu, kamer tiku pari ?im drupam. Un, lai to izdaritu, skafandra izvelne ir javeic vairakas darbibas, kas parasti ir neerti, no varda “pilnigi”. Jums vienkar?i nepiecie?ama poga uzvalka arpuse. Nospieda to vienu reizi, un tas kluva magnetizets, nospieda citu reizi un tas kluva magnetizets.
Kamer es parvietojos, es domaju, ka nevaru nomocit datoru ar ?o jautajumu. Teoretiski reaktora vilci var kontrolet no reaktora nodalijuma. Tas, protams, ir loti neerti, tacu ir jabut avarijas nose?anas programmai, ja vadibas telpa rodas problemas. Tatad, pat ja zvaigznu kugis izlauzas cauri ?im putram, kolonisti un reaktors paliks taja pa?a spraugas puse un var aizlidot uz mar?ruta pedejo punktu.
Parvietojot to, man ?kita, ka centralais stars nav bojats, un, iespejams, kugis izdzivos. Tad man ienaca prata viena doma. Mums tas ir jaapspriez ar kadu.
– Venera, vai remontroboti no reaktora var atjaunot kartibu ?aja vieta? – jautaju Venerai.
"Tiri teoretiski, iespejams, ja," vina izvairigi iesaka, "tikai viniem nav rakstiskas programmas ?adiem gadijumiem." Vini veic reaktora remontu ar aizvertam acim, un viniem nav reaktora tvertnes diagrammu.
"Skumjas un jauni izaicinajumi vietejiem robotikiem," es pasmaidiju, "lai gan, ja pareizi atceros, galvenajam kugim bija paredzets kaut kads universals robots?"
"Ja, antropomorfajam robotam pa?laik tiek veikti pedejie testi," apstiprinaja Venera.
– Kapec vabolem jus nepatikat? – ES jautaju.
"Viniem trukst ekstremita?u ar cilveka rokas analogu," vina paskaidroja.
– Kas pie velna? – Es biju parsteigts.
"Ir vairaki uzdevumi, kur bez ta nevar iztikt," atbildeja Venera.
– Nu nekadi nevar. "Mans darbs ir piedavat," es teicu, "?kiet, ka vini ir ieradu?ies."
Ieeja centralaja nodalijuma man atgadinaja izpostitu pajumti no vecas datorspeles "Fallout". Durvju vertnes tika izrautas no metala konstrukcijam. Viens guleja uz gridas, otrs blokeja eju. Daleji. Pat skafandra es vareju diezgan labi rapot. Telaini. Parmekleja.
Centralaja nodalijuma attels sapigi atgadinaja kaut ko jau redzetu. Tas ir ari drupans un netirs. Metala fragmentiem tika pievienots tikai stikls un plastmasa. Kosmosa kugis tagad atradas briva lidojuma faze. Es spriezu pec bezsvara stavokla, tapec lauskas vienkar?i karajas visur nodalijuma telpa.
– Kas man te jamekle? – uzdevu jautajumu Venerai. Vina uz bridi pazuda, tad paradijas. Vina skumji pamaja ar roku.
"Tas ir labi," vina strupi atbildeja, "tie?i tad Mamai pagaja garam."
"Kadus interesantus izteicienus jus zinat," es biju parsteigts.
"Kada gramata, manuprat, ta bija piemerota situacijai," vina teica, "jums jaieklust priek?gala staba."
Lenam ejot cauri gruzu makoniem, ?kersoju centralo stabu. Reiz gandriz uzskreju kadai piespraudes asam gabalam. Cita reize kads gruzu gabals tika neveiksmigi nostumts mala un sakas kedes reakcija. Vin? savukart uzakeja vel vienu kaut ko gabalu, tas trapija tre?ajam un devamies prom. Rezultata man nacas izvairities no gruziem, kas lidoja no visam pusem. Paris reizes manami uzlika, bet nekas nenotika. Uzvalks un es palikam neskarti.
Cel? uz priek?gala stabu bija zinama mera ikdieni?ks. Kaut ka scenarija autori kludijas tikai divas vietas ar drupacam un misu. Vini dro?i vien apzelojas par meteoritiem.
Priek?gala staba viss bija neskarts. Es nezinu, vai tas var notikt parastaja dzive, tapec dala kosmosa kuga atrodas sieta, bet dala ir ideala stavokli. Vienkar?i noputiet puteklu dalinas. Lai gan ?i kolosa kopejais garums ir gandriz divdesmit kilometri. Tas joprojam kaut ka neder. Divdesmit kilometri Zemei ir daudz, bet meteorita lietus platums var but vairaki desmiti miljonu kilometru.
Labi, atstasim to rakstnieku zina. Izradijas, ka posteni ir gaiss un siltums. Es laimiga izkapu no uzvalka. ?eit bija ari stravas padeve. Es dabuju sev paris tubinas ediena un tubinu sulas. Es vienmer esmu velejies izmeginat istu astronautu edienu. Lai tas ir virtuals. Man bus jasasprindzina Makss, varbut vin? dabus paris tubinas.
Ar visu laupijumu vin? apsedas kresla. Diez vai pilota sedeklis, drizak posta komandiera sedeklis. Vin? ielika sulas cauruliti sava josta. Savilku dures parejas divas caurules un saku izlikties, it ka berniba lidotu ar kosmosa kugi.
“Mmmm, Piu-piu, Vzh-zh-zh-zh,” es ar entuziasmu izlaidu dazadas skanas.
– Vasilij, tev viss kartiba? – Mana priek?a paradijas norupejusies Veneras seja.
"Viss ir vienkar?i brini?kigi, es esmu briesmigais Luks Skaivokers un es iznicina?u Naves zvaigzni un izglab?u Galaktiku," es kliedzu, atbildot uz vinas jautajumu.
"?kiet, ka raditaji ir normali," vina teica, "bet kas notiek?"
"Cik tu esi garlaiciga Venera," es izdvesu, "tu sabojaji visu speles prieku." Kad vel es vare?u vadit zvaigznu kugi, pat ja tas ir tikai izklaidei?
"Kadi jus esat pui?i," vina teica un noversas.
