Un gribetos atkal ta braukt prom. Uz nepazistamu dzivokli, pie nepazistamas meitenes, pirmo reizi kopa ar mani apgustot vardus “sekss” un “orgasms”. Es atkal saku sajusminaties.
Atliek tikai atcereties, ka vina bija jaunava.
Es pasmaidu. Es nekad nevareju iedomaties, ka tas ir tas, kas mani iesledz.
Tikmer Olgas acis pazib atzina, ka vina ir kludijusies. Kautrigu, nenoteiktu skatienu nomaina mierigs.
Tie?i ta, es domaju, ka esmu kopa ar savu saimnieci!
Ne, mans dargais, tu nekludies. Bet es jums par to, protams, nestasti?u. Tas tevi nemaz neskar. Mes nesatiekamies.
Vina nolec no galda un noliecas par mani. noskupstit.
Man patik vinas smarza, ka vina prasmigi kustina meli par manam lupam, izraisot mani mezonigu velmi, bet nekas vairak. Vakardiena man butu bijis vislielakais bridis. ?odien ar to nepietiek.
Es gribu Alisku.
Es attalinos no Olgas.
Pek?ni es saprotu, ka ar to man vairs nepietiek. Es gribu vairak. Es gribu to meiteni. Uzziniet, kadi apstakli piespieda vinu spert tik piedzivojumiem bagatu soli.
"Atvainojiet, bizness," es saku atvainojoties, paraustidams plecus.
Olgas acis zib aizvainojums, tacu vina saproto?i pamaj ar galvu un paiet mala.
– Neaizmirstiet, mums rit ir tik?anas ar Segmuzovu par apvieno?anos.
– Ja. "Es atceros," es pamaju. – Vilis.
Viens no maniem uznemumiem atradas virs udens, un tika izteikts priek?likums abus apvienot viena specigaka. Nemot vera, ka esmu lajs farmacijas joma, nav ceribu, ka tas izglabsies.
Es ilgi domaju par Segmuzova priek?likumu izveidot jaunu projektu un dot vinam galveno kontroli, un tad sapratu, ka nekas neliedz man meginat. Tomer uznemums klust nerentabls, tacu virziens ir daudzsolo?s un finansials.
Tikamies ar iniciatoru, parunajam, atradam daudz kopigu punktu un es piekritu.
Izradijas, ka esam loti lidzigi. Es gribeju ar vinu stradat. Smiekligs sikums, ko nevareju izmest no galvas – vin? bija mans vardabralis.
7. nodala
-Jaunava?
?is jautajums izved mani no domam un atminam par iepriek?ejo nakti, ielauzoties apzina un izraisot riebumu.
Es sezu pirma stava zale, sava skaistaja baltaja kleita uzsedies uz miksta smaragda adas kresla roku balsta un smaidu maigu smaidu.
Jans Segmuzovs ilgi negaidija un ieradas noteiktaja laika, tikai nezinaja, ka kavejas.
Ja, ja, mila, tas ir beidzies. Driz jus atgriezisities majas bez neka.
Ar mani tev vairs nekas nav kartiba. Nekad!
Es apmierinati pasmaidu, saprotot, ka pec manas atbildes vini mani samals pulveri. Nu tad. Ne pirmo reizi. Tevs bus dusmigs un piedos. Vinam nav kur iet.
Lai vin? mekle citus veidus, ka glabt savu biznesu bez manas lidzdalibas! Es neesmu mamma, kas vienmer skatijas vinam mute un visam piekrita.
Atceroties to platplecu viru, kura portrets jau miglo mana prata, saprotu, ka viss izdevas diezgan labi, lai ari neplanoti. Viens pats. It ka kads no aug?as to man butu atsutijis.
Pratiga stavokli es noteikti nebutu izlemis to darit. Un tad tas sakrita, ka vajadzetu.
Es vienkar?i gribeju iedzert sevi stupora un doties majas. Bet, kad es vinu ieraudziju, tik noslipetu, pievilcigu tevinu, man kaut kas noklik?keja galva, un mana krutis izcelas ugunsgreks.
Es to sauktu par alkohola reibumu. Specigs alkohola reibums un no ta izrieto?a bezbailiba ar apnemibu mainit savu likteni.
"Ak, bet ne," es pasmaidu, prieciga par savu atbildi.
Manas acis ir parliecibas pilnas, un manas lupas ir smaids. Esmu apmierinats.
Kazas nenotiks, un lidz ar to ari izpirkuma maksa.
Smuki. Un neviens negaidija tadu paversienu. Ipa?i es.
Ass virie?a rokas pamajums, kas pagadas tuvuma, un es ka notriekta nokritu uz gridas. Pedeja bridi man izdodas nolikt rokas sev priek?a, un tas mani paglabj no rupjas piezeme?anas uz gridas.
Es pacelu galvu, neticot tam, kas tikko notika, un pacelu skatienu uz tevu.
– Vai tu mani siti? – es velreiz jautaju, pieskaroties lupai un atrautigi lukojoties asinis uz pirkstiem.
Vina plauka bija nejau?a, tacu pat ar ?o sitienu pietika, lai mani ievainotu un nomestu no kresla.
– Ka tu uzdro?inies! – vin? noruc, savilkdams dures un regojas par mani, kas man liek no vina baidities jau otro reizi ?o divu dienu laika. – Atkritumi!
Vina seja ir satracinata, acis mirgo zibens. Es lenam rapu atpakal.
Esmu ?oka. Pabeigts!
"Pagaidi, Jevgenij Borisovic," Ians iesaistas musu nepatikamaja diskusija, atraujot manu tevu no manis. – Laujiet man pa?am to izdomat. Darijums notiks. Ka soliju, es atmaksa?u jusu paradu.
– Es nekada gadijuma neklu?u par tavu sievu! – es kliedzu, skatoties uz ?iem diviem.
Mans kakls ir tik sauss, ka man sek?ana.
– Vina ir pilnigi nekauniga! – sa?utis pazino mans tevs, kur? man pek?ni kluva pilnigi sve?s.
Vin? nekad nebija pret mani maigs, bet ari nelava sevi atlaist. Un tad bija ta, it ka vin? butu no kedes atravies.
Vai tie?am bizness vinam ir pirmaja vieta? Svarigaka par gimeni?
"Es aizvedi?u vinu pie arsta," Ians pasmaida, palukojoties uz tevu. "Es tur uzzina?u."
